DARBA LAIKS

Katru dienu

06:00 - 23:00

Info:

Mob.tel.: +371 20279455

Epasts: info@mogohalle.lv

Administrātors:

Mob.tel.: +371 28633549

Epasts: natalja@mogohalle.lv

HS MOGO 

Mob.tel.: +371 26319042

Agris Saviels

Slidu asinātava:

Mob.tel.: +371 28306069

Darba laiks

Darba dienās: 9:00 - 18:00

 

ADRESE

Brīvības gatve 335

Rīga, LV 1006

 

ATRAŠANĀS VIETA

© 2016 by MOGO LEDUS HALLE

Jaunu ledus haļļu gaidās

12/8/2016

Latvijā izveidojies ledus laukumu deficīts; situācija nedaudz uzlabosies nākamgad, kad to kopskaitam piepulcēsies divas jaunas halles

Latvijā ir reģistrētas 17 ledus halles, bet kopā ir 19 ledus laukumi, jo Volvo ledus hallei Rīgā ir trīs laukumi. Šobrīd to noslogojums ir pietiekams, jo tās izmanto hokejisti amatieri, Latvijas bērnu un jaunatnes komandas, Latvijas čempionāta virslīgas un 1. līgas komandas, visu vecumu Latvijas izlases un daiļslidošanas grupas, Ventspilī – arī šorttrekam un Jelgavā kērlingam. «Hokejs ir viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā, un ar to nodarbojas ļoti daudz cilvēku. Pēc sportistu skaita, iespējams, tas ir otrajā vietā pēc basketbola. Par spīti tam, ka hokejs ir ļoti dārgs sporta veids, Latvijā ir ļoti liela interese par to, un haļļu skaits ir nepietiekams, to varētu dubultot. Rīgā pietrūkst pāris haļļu, jo vēl jau ir citi sporta veidi uz ledus. Arī skolās varētu ieviest hokeja apmācību stundas,» uzskata Mogo ledus halles īpašnieku pārstāvis Māris Martinsons.

Uzlabo asinsriti

Šogad 31. oktobrī ledus haļļu saimi pameta valsts SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, jo tā valde nolēma drošības apsvērumu dēļ pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles izmantošanu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles (BVKB) pārbaužu laikā konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. «Zaudētāji no šīs halles slēgšanas ir bērni un jaunieši, kuri tur trenējās, bet pēc tam palika faktiski uz ielas,» teic Latvijas Hokeja federācijas viceprezidents Viesturs Koziols. Labā ziņa ir tā, ka ledus halles Rīgā turpmāk neies mazumā, tieši pretēji – šogad oktobrī jaunus vaibstus ieguva pie Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas esošais ledus laukums, kurā savu mājvietu rada HK Mogo, no nākamā gada sākuma darbu sāks Mārupes ledus halle, bet 2017. jūlijā tiks atvērts Kurbads ledus laukums Rumbulā.

Ledus halle blakus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai atrodas jau vairāk nekā 15 gadu. SIA Jaunatnes hokeja centrs toiegādājās 2015. gada augustā un ēkai nomainīja jumta segumu, apgaismojumu, izremontēja ģērbtuves, kā arī izveidoja divas jaunas žāvētavas. Atjaunotajai hallei tika dots jauns vārds – Mogo ledus halle, kura sāka darbu 2016. gada 3. oktobrī. «Patlaban halles noslodze ir tuvu 95%. Tā ir HK Mogo bāzes halle, un prioritāte ir kluba sistēmā iesaistītās komandas. Halles galvenais mērķis ir izveidot uz HK Mogo bāzes bērnu hokeja sistēmu, ko arī esam iesākuši darīt, iesaistot deviņus un desmit gadus vecus bērnus. Katru gadu turpināsim uzņemt jaunos hokejistus, līdz viņi nonāks virslīgas komandā,» iecerēs dalās M. Martinsons. Taujāts par gada budžetu, viņš teic, ka halle un HK Mogo ir atsevišķas struktūras un katrai ir savs budžets. Par hallei nepieciešamo gada finansējumu runāt ir pāragri, bet aplēses liecina, ka tas varētu būt ap 80 līdz 100 tūkst. eiro gadā. Halles iegāde un remonts izmaksāja aptuveni 1,6 miljoni eiro, un šīs investīcijas iecerēts atpelnīt aptuveni 15 gados. Pašvaldības atbalsta hallei nav. «Halles būvniecība un arī uzturēšana izmaksā dārgi. Bez valsts vai pašvaldības atbalsta to paveikt ir ļoti grūti, tomēr cerība mirst pēdējā. Jācer, ka kāds sekos HK Kurbads īpašnieku spilgtajam piemēram, kas paši būvē sev jaunu halli,» teic M. Martinsons.

2015. gadā, apvienojot spēkus uzņēmējiem, būvniecības kompānijas SIA LHM līdzīpašniekiem Jurim Dančem, Elitai Siliņai un Aijai Mednei, tika sākts būvēt Mārupes ledus halli, kas apmeklētājiem durvis vērs 2017. gada janvārī. Iecerēts, ka halle strādās visu gadu un ēkā būs izveidots plašāks komplekss ar fitnesa zāli, fizioterapijas centru, kafejnīcu un hokeja inventāra veikalu. «Objekta būvniecība noritēja apmēram gadu, un tā attīstīšanā tika investēti apmēram divi milj. eiro privāto investīciju. Tas nav pašvaldības finansēts objekts, un arī turpmāk nav iecerēts piesaistīt pašvaldības dotācijas. Tiesa, ir panākta vienošanās ar Mārupes domi, ka no janvāra Mārupes vidusskolas audzēkņi stundu dienā izmantos ledu, lai mācītos slidot. Tāpat līdz ar halles izveidošanu ir nodibināta Mārupes hokeja skola, kur tiks skolota jaunā hokejistu paaudze,» stāsta Mārupes ledus halles direktors Ivo Pētersons. Apmēram mēnesi pirms ledus halles oficiālās atklāšanas jau zināms, ka laukuma noslodze 85-90% apmērā rezervēta jau pusgadu uz priekšu. Visvairāk ledus laukumu izmantos hokejisti, pēc tam daiļslidotāji, šorttrekisti un atpūtnieki, kuri slidot prasmi apgūs publiskai slidošanai atvēlētajā laikā.

Lieli plāni

SIA Kurbads un Ko projektu par hokeja halles būvniecību plāno īstenot trīs kārtās. 2017. gada jūlijā tiks atvērta pirmā ledus halle, un uz šo kārtu kopējās investīcijas sasniedz 3,5 milj. eiro. 2018. gada jūlijā plānots realizēt otro kārtu, kad tiks atvērta vēl viena treniņu halle, un trešā kārta noslēgsies 2019. gadā, kad līdzās ledus laukumiem durvis vērs sporta viesnīca. Investīciju avots – bankas aizdevums, kuram galvotājs ir Kurbads grupas uzņēmumi. Investīcijas plānots atpelnīt 15 gados. Halle paredzēta hokejam, daiļslidošanai, šorttrekam, būs pieejama arī publiskā slidotava. «Šobrīd plānots, ka 80% noslogojuma nodrošinās hokejisti, pārējo laiku izmantos daiļslidotāji. Pašvaldība šobrīd finansiālu atbalstu mums nesniedz, cerams, ka nākotnē tas mainīsies,» teic SIA Kurbads un Ko projektu vadītājs Renārs Valters. Ledus halli galvenokārt izmantos HS Kurbads bērnu komandas dažādās vecuma grupās, daiļslidotāji, kā arī entuziasti/amatieru komandas. Halle būs arī HK Kurbads jaunā mājvieta, un tur ir plānots organizēt turnīrus gan lieliem, gan maziem hokejistiem, kā arī entuziastu komandām. Vasaras mēnešos tajā tiks rīkotas sporta nometnes ne tikai vietējām, bet arī ārzemju komandām.

Vajag vēl

R. Valters teic, ka teorētiski Rīgā ledus halles tuvākajos gados līdz ar jauno projektu attīstību būs pietiekamā daudzumā, jo vienā mikrorajonā būvēt vairākus ledus laukumus būtu neracionāli gan konkurences, gan finanšu apsvērumu dēļ. Patlaban Rīgā atsevišķos laika posmos pieprasījums pēc ledus ir lielāks nekā piedāvājums, jo pēdējos gados ir strauji augusi hokeja popularitāte entuziastu vidū un komandu skaits ir palielinājies par aptuveni 50%, līdz ar to ledus halles Rīgā ir pilnībā noslogotas un komandām rezervēt laukumu no plkst. 18:00 līdz 22:00 ir gandrīz neiespējams. Savukārt ārpus Rīgas esošo haļļu noslodze ir lielā mērā atkarīga no vietējā čempionāta popularitātes un tā, cik daudz apkārtējo novadu komandu tās spēj piesaistīt, jo tikai ar bērnu hokeja skolām ledus halli pilnībā noslogot nav iespējams. «Ledus haļļu vidū zināmā mērā pastāv konkurence, tomēr šobrīd komandas ir spiestas trenēties nevis sev ērtākā ledus hallē, bet gan tajā, kurā ir palikušas brīvas «ledus stundas», līdz ar to, uzbūvējot ledus halli Rumbulā, daudzām komandām būs iespējas mērot īsāku ceļu līdz hallei. Arī komandām, kuras vēlas bāzēties Daugavas kreisajā krastā, paplašināsies ledus īres iespējas kādā no tuvāk esošajām ledus hallēm,» prognozē R. Valters.

Arī reģionos trūkst

I.Pētersons uzsver, ka ledus halles var pastāvēt lielākajās Latvijas pilsētās, reģionu mazpilsētās šo biznesu uzturēt būtu grūti. Tur nepieciešams pašvaldības atbalsts. «Latvijas ledus laukumus izmanto ne tikai hokejisti, bet arī daiļslidotāji, kerlinga spēlētāji, līdz ar to noslogojums ir neadekvāts un liels. Federācija iecerējusi palīdzēt hallēm aizpildīt tukšos laika posmus dienas pirmajā pusē. Mēs runāsim ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai skolās ieviestu obligāto fizkultūras nodarbību – slidošanu. Tas, protams, būtu iespējams tajās vietās, kurās ir halles,» spriež V. Koziols. Viņaprāt, jaunās halles būtu pareizi attīstīt un būvēt vietās, kur to nav, – Jēkabpilī, Rēzeknē, Latgales reģionā, kur patlaban halle ir tikai Daugavpilī. LHF ir sākusi sarunas ar Jēkabpils pašvaldību par iespējamo sadarbību. Modelis, kad pašvaldība uzņemas iniciatīvu par jaunas halles būvniecību, pie Latvijas ekonomikas neaugšupejas būtu vienīgais risinājums,» viņš turpina.

Modelis, kad ledus halli daļēji dotē pašvaldība, darbojas Daugavpilī, kur kopš šā gada marta ledus halli uzņēmies apsaimniekot Daugavpils Olimpiskais centrs, bet kopumā halle darbojas vairāk nekā desmit gadus. «Esam tikai sākuši darbu, bet jāsaka, ka viegli nav. Kopējais halles gada budžets ir ap 300 tūkst. eiro, apmēram pusi no tā dotē Daugavpils pašvaldība. Savstarpējais sadarbības līgums paredz, ka mums ir jānodrošina bezmaksas pakalpojums BJSS (Bērnu jaunatnes sporta skolai) un pilsētas pasākumiem. Pārējais ir jānopelna, bet ledus maksas pakalpojums ir viszemākais valstī, turklāt sporta skolas vajadzībām tiek aizņemti teju labākie ledus izmantošanas laiki un peļņas iespējas sarūk. Pareizāk būtu kā citās reģionālajās hallēs, kur ir domes noteiktie tarifi un pašvaldība pērk pakalpojumu no halles,» skaidro Daugavpils ledus halles valdes loceklis Uldis Pastars. Viņaprāt, ledus halle pavisam noteikti var būt biznesa projekts, jo, ja tā atrodas kādas pašvaldības teritorijā, kurā ir bērnu interešu izglītības iestādes, tad noslogojumu ir iespējams nodrošināt.

Avots: www.db.lv

Linda Zalāne

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

Recent Posts
Please reload

Arhīvs
Please reload